Džeki, mašīnas un ballītes

Viens izklaidējošs lasāmgalabliņš svētdienas rītam par notikumu, ko biju laimīgi aizmirsusi, bet sev par nelaimi, nesen sanāca to atcerēties.

Sieviešu auditorija noteikti sapratīs, kā ir tad, kad kāds pretējā dzimuma pārstāvis tik ļoti iekrīt acīs, ka mūsu nabaga smadzenes vairs nespēj funkcionēt normāli,  tiek apdraudēta dikcija,  rodas problēmas ar līdzsvaru un visu pārējo, līdz neaizmirstamas, graciozas mūzas vietā intereses objekts redz vien absolūti neveiklu neglīto pīlēnu ar kaut kādu jocīgu, nenosakāmu akcentu.

Stāsts ved vairākus gadus senā pagātnē, kad briesmīgi bija iepaticies darba kolēģis. Defilēju viņam apkārt, darbiņus labprāt plānoju uz viņu, radot vairāk iespējas sastrādāties un parādīt tieši, cik forša es esmu. Protams, galvenais noteikums “foršuma” demonstrēšanā ir – ne pie kādiem apstākļiem nebūt tādai, kāda esi.

Izdevība pienāca visai drīz. Viss kolektīvs gājām uz hokeja spēli, pēc kuras tika izdomāts aizdoties kaut kur ballīti vēl paturpināt. Kolēģi lēnām notinās, līdz mēs palikām divatā. Puisis pat sāka izrādīt zināmu interesi par manu personu. Vai nav lieliski?

Kad kādu brīdi viss bija virzījies patiešām labi, un jau likās, ka varēšu dzert šampanieti, uz jautājumu:  “Nu, kas tev patīk, ar ko tu nodarbojies ārpus darba? “ – es  pēkšņi izdzirdu no savas mutes atskanam satriecošu atbildi: “” Nu kā…džeki, mašīnas un ballītes …”  Viss. Tagad es varētu runāt par Prusta grāmatām, ko lasu aizgūtnēm, Džeku Londonu, Mocartu, vienalga ko, cik gribu – šie vārdi viņa smadzenēs būs iedzedzināti uz mūžu.

Lieki teikt, ka vakars drīz beidzās, un jebkādi mani mēģinājumi nākotnē, protams, atdūrās kā pret sienu. Vēl tagad, mani kaut kur uz ielas satiekot, redzu viņa acīs žēlumu.

Kā jau teicu, šo visu biju laimīgi piemirsusi, un pat tagad, to atceroties, ķermenis vairs neraustās nekontrolējamās konvulsijās. Atmiņā  šo atsauca atskārsme, ka. izrādās, tā notiek joprojām …

Kādam draugam (viņam drusku pēc 30)  darbā uzradusies jauniņa, ļoti enerģiska, simpātiska kolēģīte, kas acīmredzami viņā ieskatījusies. Tas viss jauki un tā…un  tad darba ballītē meitēns, kas vakaru pavadījis tinoties viņam apkārt, izspēlē uzvarošo kārti – “mmm.., tagad varētu apkurīties un atslābt…”

Rezumējot – novēlu, lai mans un tās nabaga meitenes stāsts kalpo par biedinājumu visai sugai.  Nesāpīgāk ir mācīties no citu kļūdām.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: